Vidējā alga Latvijā: kas darba devējiem jāzina par bruto un neto algu vienkāršā valodā

vidējā alga latvijā

 Algu pārvaldība ir viens no lielākajiem jebkura darba devēja pienākumiem Latvijā. Neatkarīgi no tā, vai vadāt nelielu vietējo uzņēmumu vai starptautisku uzņēmumu, kas pieņem darbā darbiniekus Rīgā, Liepājā vai citos reģionos, izpratne par to, kā darbojas vidējās algas, ir būtiska budžeta plānošanai, atbilstības nodrošināšanai un konkurētspējai.

Latvijā algu struktūra no pirmā acu uzmetiena var šķist vienkārša, taču atšķirība starp bruto un neto algu, nodokļu noteikumiem un valdības politikas atjauninājumiem var būtiski ietekmēt gan darba devējus, gan darbiniekus.

Šajā emuāra ierakstā ir paskaidrots viss, kas darba devējam Latvijā jāzina par bruto un neto algām, vidējo algu līmeni un jaunākajām Saeimas izmaiņām, kas ietekmē algu plānošanu.

Kas ir bruto alga (no darba devēja viedokļa)?

Darba devējiem bruto alga ir kopējā summa, ko jūs piekrītat maksāt darbiniekam pirms nodokļu un sociālo iemaksu atskaitīšanas.

Šis skaitlis veido pamatu, lai aprēķinātu:

  • Ienākuma nodokli (IIN)
  • Darbinieka sociālās apdrošināšanas iemaksas
  • Darba devēja obligātās iemaksas

Bruto alga atspoguļo jūsu darbinieka līgumā noteikto algu — skaitli, kas minēts darba līgumā vai darba piedāvājumā.

Tomēr no darba devēja viedokļa kopējās nodarbinātības izmaksas ir augstākas nekā bruto alga, jo papildus tai ir jāmaksā arī darba devēja iemaksas.

Kas ir neto alga?

Neto alga ir summa, ko darbinieks katru mēnesi faktiski saņem savā bankas kontā.

Tā ir bruto alga, no kuras atskaitīts:

  • Ienākuma nodoklis (IIN)
  • Darbinieku sociālās apdrošināšanas iemaksas
  • Jebkuri citi piemērojamie atskaitījumi (piemēram, pensija, veselības apdrošināšana utt.)

Darba devējiem neto algas zināšana palīdz saprast, cik jūsu darbinieki faktiski nopelna un cik konkurētspējīgi ir jūsu piedāvājumi salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem Latvijas darba tirgū.

Piemēram:

  • Ja jūs piedāvājat 1800 eiro bruto, jūsu darbinieks saņems aptuveni 1340 eiro neto.
  • Taču reālās izmaksas jums kā darba devējam būs aptuveni 2220 eiro pēc jūsu sociālo iemaksu daļas pieskaitīšanas.

Tas nozīmē:

Darba devēji Latvijā parasti papildus algai nodokļiem un sociālās apdrošināšanas maksājumiem tērē par 20–25% vairāk nekā bruto alga.

Vidējā alga Latvijā (2025. gada dati)

Saskaņā ar Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2025. gada otrajā ceturksnī vidējā bruto mēnešalga visā valstī bija 1808 eiro.

Vidējā neto alga pēc nodokļu un iemaksu nomaksas ir aptuveni 1342 eiro.

Tas nozīmē, ka darbinieki vidēji saņem mājās aptuveni 74 % no savas bruto algas.

Gads

Vidējā bruto alga

Vidējā neto alga

augšanas temps

2022

€1,373

€1,006

+8.5%

2023

€1,545

€1,120

+9.4%

2024

€1,685

€1,221

+9.1%

2025

€1,808

€1,342

+7.3%

Algas pēdējo gadu laikā ir pastāvīgi pieaugušas, kas liecina par valsts spēcīgo atveseļošanos pēc pandēmijas un konkurenci par kvalificētu darbaspēku.

Darba devēja kopējās pieņemšanas darbā izmaksas

Darba devējiem ir svarīgi saprast, ka bruto alga nav vienāda ar kopējām nodarbinātības izmaksām.

Lūk, kā tas darbojas:

Darbinieku atskaitījumi (ko sedz darbinieks):

  • Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN): 20%–25,5%
  • Sociālās apdrošināšanas iemaksas (darbinieka daļa): 10,5%

Darba devēja iemaksas (jūsu pusē):

Sociālās apdrošināšanas iemaksas: ~23,5% no bruto algas

Tātad, ja jūs pieņemat darbā kādu par 1800 eiro bruto:

  • Darba devējs pievieno aptuveni 420–430 eiro iemaksām
  • Kopējās izmaksas ≈ 2220–2230 eiro mēnesī

Šis aprēķins palīdz plānot uzņēmuma budžetu, noteikt algas sistēmas un sagatavot ilgtspējīgus algas piedāvājumus.

Algu līmeņi pa nozarēm (darba devēju etalons)

Latvijas algu līmeņi atšķiras atkarībā no nozares un reģiona. Darba devējiem ir jāapzinās šīs atšķirības, lai saglabātu konkurētspēju darbinieku piesaistīšanā un noturēšanā.

Sektors

Vidējā bruto mēneša alga (2025)

Informācijas tehnoloģijas

€2,800 – €3,500

Finanses un apdrošināšana

€2,200 – €2,800

Ražošana un inženierija

€1,400 – €2,000

Būvniecība un loģistika

€1,300 – €1,900

Veselības aprūpe un izglītība

€1,200 – €1,800

Mazumtirdzniecība un viesmīlība

€900 – €1,300

Reģio nālās atšķirības

  • Rīga: Algas ir par 20–30 % augstākas nekā vidēji valstī.
  • Liepāja, Daugavpils, Jelgava: Parasti par 10–20 % zemākas nekā Rīgas līmenī.
  • Lauku reģioni: Zemākas algas, bet arī zemākas dzīves dārdzības izmaksas.

Avots: https://www.csp.gov.lv/lv 

Darba devējiem, kas darbojas ārpus Rīgas, ir iespējams piedāvāt nedaudz zemākas algas, vienlaikus saglabājot pievilcību, pateicoties dzīves dārdzības līdzsvaram.

Faktori, kas ietekmē darba devēju algu izmaksas

Vairāki faktori var ietekmēt to, cik daudz darba devējs maksā Latvijā:

Nozares konkurence:

Tādas nozares kā IT, loģistika un ražošana saskaras ar lielu konkurenci par kvalificētu darbaspēku, kas paaugstina algas.

Kvalificētu darbinieku trūkums:

Pieredzējušu darbinieku trūkums bieži vien noved pie tā, ka darba devēji palielina algas vai piedāvā papildu pabalstus.

Uzņēmuma lielums:

Lielāki un starptautiski uzņēmumi parasti maksā vairāk nekā mazi vietējie uzņēmumi.

Koplīgumi:

Dažās nozarēs tiek ievēroti nozares mēroga līgumi, kas nosaka minimālās algas līmeni.

Nodokļu un politikas izmaiņas:

Jebkura iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai sociālās apdrošināšanas likmes reforma nekavējoties ietekmē darba devēju budžetus.

Saeimas jaunākās izmaiņas algu un nodokļu noteikumos

Latvijas Parlaments (Saeima) ir veicis vairākus būtiskus algu un nodokļu noteikumu atjauninājumus, kas tieši ietekmē darba devējus:

Minimālās algas palielināšana

  • No 620 eiro 2024. gadā līdz 740 eiro bruto mēnesī 2025. gadā.
  • Darba devējiem ir jānodrošina, ka visi pilnas slodzes darbinieki atbilst šim slieksnim.

Neapliekamā minimuma palielināšana

  • Neapliekamā mēneša ienākumu līmenis ir pieaudzis no 500 eiro līdz 510 eiro.
  • Tas nedaudz samazina nodokļu slogu darbiniekiem ar zemākiem ienākumiem.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa korekcijas

  • Notiek diskusijas par bāzes nodokļa likmes samazināšanu vidējiem ienākumiem, lai veicinātu darbavietu pieaugumu.
  • Darba devējiem ir jābūt informētiem, lai pareizi pielāgotu algu sistēmas.

Algu pārredzamības prasības

  • Darba devējiem tagad ir jānodrošina skaidrāka algu atskaite, lai novērstu diskrimināciju atalgojuma jomā un nodrošinātu taisnīgumu starp dzimumiem.

Šīs izmaiņas ir daļa no Latvijas plašākā mērķa uzlabot dzīves līmeni un veicināt taisnīgas atalgojuma praksi.

Kā algu pieaugums ietekmē darba devējus

Kopš 2022. gada algas Latvijā ir pieaugušas par gandrīz 9–10 % gadā.Lai gan tas ir pozitīvi ekonomikai, tas rada arī izaicinājumus darba devējiem:

  • Augstākas darba samaksas izmaksas:

Pieaugošās algas nozīmē augstākas kopējās darbaspēka izmaksas, kas ietekmē rentabilitāti.

  • Darbinieku noturēšanas spiediens:

Darbinieki, visticamāk, mainīs darbu, ja tuvumā esošie uzņēmumi piedāvā nedaudz augstāku neto algu.

  • Automatizācija un efektivitāte:

Daudzi darba devēji tagad iegulda tehnoloģijās vai automatizācijā, lai līdzsvarotu darba samaksas izdevumus.

  • Ārvalstu talantu piesaiste:

Darba devēji arvien vairāk pieņem darbā kvalificētus darbiniekus no tādām valstīm kā Indija, Ukraina vai Filipīnas, lai aizpildītu vietējās prasmju nepilnības.

Darba devēju stratēģijas algu budžetu pārvaldībai

Lai saglabātu finansiālo līdzsvaru, vienlaikus saglabājot pievilcību darbiniekiem, darba devēji Latvijā bieži izmanto šādas pieejas:

  • Piedāvāt konkurētspējīgu bruto algu:

Atbilst tirgus likmei katrai lomai, bet gudri pārvaldīt papildu pabalstus.

  • Izmantot uz sniegumu balstītas prēmijas:

Fiksētās algas palielināšanas vietā atalgojiet labu sniegumu ar ceturkšņa vai gada prēmijām.

  • Elastīgas pabalstu paketes:

Nodrošināt veselības apdrošināšanu, apmācību vai mājokļa atbalstu — bieži vien lētāk un vērtīgāk nekā lieli algas pieaugumi.

  • Izmantot algu plānošanas rīkus:

Izmantojiet digitālo algu aprēķināšanas programmatūru vai tiešsaistes algu kalkulatorus (piemēram, kalkulatori.lv), lai precīzi novērtētu bruto un neto izmaksas.

  • Sadarboties ar personāla atlases aģentūrām:

Uzņēmumi, piemēram, BCM Group, palīdz darba devējiem pieņemt darbā kvalificētus darbiniekus, izmantojot strukturētas algu aprēķināšanas un atbilstības sistēmas.

Algu tendenču nākotne Latvijā

Eksperti prognozē, ka algas Latvijā turpinās pieaugt par aptuveni 6–8 % gadā līdz 2027. gadam, īpaši privātajā sektorā.

Tomēr darba devēji var sagaidīt:

  • Nedaudz lēnāku izaugsmi 2026. gadā inflācijas kontroles dēļ.
  • Lielāku uzsvaru uz produktivitāti balstītu atalgojumu.
  • Pārredzamākas atalgojuma sistēmas, ko virza ES mēroga noteikumi.

Tādas nozares kā ražošana, loģistika un informācijas tehnoloģijas joprojām būs algu pieauguma priekšgalā, jo darbaspēka trūkums turpināsies.

Darba devēju secinājumi

Īss kopsavilkums darba devējiem, kas pārvalda algas aprēķināšanu Latvijā:

Termiņš

Nozīme

Ietekme uz darba devēju

Bruto alga

Alga pirms atskaitījumiem

Nodokļu un sociālo iemaksu bāze

Neto alga

Darbinieka alga, ko viņš saņem mājās

Atspoguļo tirgus konkurētspēju

Darba devēja iemaksas

~23,5% papildus bruto ienākumiem

Reālās nodarbinātības izmaksas

Vidējā bruto alga (2025. gadā)

€1,808

Vidēja līmeņa darbu etalons

Vidējais neto (2025)

€1,342

Cik strādnieki faktiski nopelna

Minimālā alga (2025)

€700

Juridiskā prasība

Neapliekamais minimums

€510

Samazina IIN slogu mazienākošajiemIzpratne par šiem skaitļiem palīdz darba devējiem taisnīgi strukturēt algas, ievērot noteikumus un piesaistīt kvalitatīvus darbiniekus.

avots: https://www.vid.gov.lv/lv

Secinājums: plānojiet gudri, maksājiet godīgi

Katram darba devējam Latvijā algu pārvaldība nav tikai darbinieku atalgojums — tā ir plānošana, atbilstība noteikumiem un ilgtspējība.

Zinot atšķirību starp bruto un neto algu, sekojot līdzi Saeimas nodokļu izmaiņām un salīdzinot algas likmes ar valsts vidējiem rādītājiem, jūsu uzņēmums saglabās konkurētspēju un stabilitāti.

Tā kā algas visā Latvijā turpina pieaugt, uzņēmumi, kas gudri pārvalda algu struktūras un pārredzami sazinās ar darbiniekiem, piesaistīs labākos talantus un saglabās pozitīvu reputāciju darba tirgū.