Algu pārvaldība ir viens no lielākajiem jebkura darba devēja pienākumiem Latvijā. Neatkarīgi no tā, vai vadāt nelielu vietējo uzņēmumu vai starptautisku uzņēmumu, kas pieņem darbā darbiniekus Rīgā, Liepājā vai citos reģionos, izpratne par to, kā darbojas vidējās algas, ir būtiska budžeta plānošanai, atbilstības nodrošināšanai un konkurētspējai.
Latvijā algu struktūra no pirmā acu uzmetiena var šķist vienkārša, taču atšķirība starp bruto un neto algu, nodokļu noteikumiem un valdības politikas atjauninājumiem var būtiski ietekmēt gan darba devējus, gan darbiniekus.
Šajā emuāra ierakstā ir paskaidrots viss, kas darba devējam Latvijā jāzina par bruto un neto algām, vidējo algu līmeni un jaunākajām Saeimas izmaiņām, kas ietekmē algu plānošanu.
Darba devējiem bruto alga ir kopējā summa, ko jūs piekrītat maksāt darbiniekam pirms nodokļu un sociālo iemaksu atskaitīšanas.
Šis skaitlis veido pamatu, lai aprēķinātu:
Bruto alga atspoguļo jūsu darbinieka līgumā noteikto algu — skaitli, kas minēts darba līgumā vai darba piedāvājumā.
Tomēr no darba devēja viedokļa kopējās nodarbinātības izmaksas ir augstākas nekā bruto alga, jo papildus tai ir jāmaksā arī darba devēja iemaksas.
Neto alga ir summa, ko darbinieks katru mēnesi faktiski saņem savā bankas kontā.
Tā ir bruto alga, no kuras atskaitīts:
Darba devējiem neto algas zināšana palīdz saprast, cik jūsu darbinieki faktiski nopelna un cik konkurētspējīgi ir jūsu piedāvājumi salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem Latvijas darba tirgū.
Piemēram:
Tas nozīmē:
Darba devēji Latvijā parasti papildus algai nodokļiem un sociālās apdrošināšanas maksājumiem tērē par 20–25% vairāk nekā bruto alga.
Saskaņā ar Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2025. gada otrajā ceturksnī vidējā bruto mēnešalga visā valstī bija 1808 eiro.
Vidējā neto alga pēc nodokļu un iemaksu nomaksas ir aptuveni 1342 eiro.
Tas nozīmē, ka darbinieki vidēji saņem mājās aptuveni 74 % no savas bruto algas.
Gads | Vidējā bruto alga | Vidējā neto alga | augšanas temps |
2022 | €1,373 | €1,006 | +8.5% |
2023 | €1,545 | €1,120 | +9.4% |
2024 | €1,685 | €1,221 | +9.1% |
2025 | €1,808 | €1,342 | +7.3% |
Algas pēdējo gadu laikā ir pastāvīgi pieaugušas, kas liecina par valsts spēcīgo atveseļošanos pēc pandēmijas un konkurenci par kvalificētu darbaspēku.
Darba devējiem ir svarīgi saprast, ka bruto alga nav vienāda ar kopējām nodarbinātības izmaksām.
Lūk, kā tas darbojas:
Darbinieku atskaitījumi (ko sedz darbinieks):
Darba devēja iemaksas (jūsu pusē):
Sociālās apdrošināšanas iemaksas: ~23,5% no bruto algas
Tātad, ja jūs pieņemat darbā kādu par 1800 eiro bruto:
Šis aprēķins palīdz plānot uzņēmuma budžetu, noteikt algas sistēmas un sagatavot ilgtspējīgus algas piedāvājumus.
Latvijas algu līmeņi atšķiras atkarībā no nozares un reģiona. Darba devējiem ir jāapzinās šīs atšķirības, lai saglabātu konkurētspēju darbinieku piesaistīšanā un noturēšanā.
Sektors | Vidējā bruto mēneša alga (2025) |
Informācijas tehnoloģijas | €2,800 – €3,500 |
Finanses un apdrošināšana | €2,200 – €2,800 |
Ražošana un inženierija | €1,400 – €2,000 |
Būvniecība un loģistika | €1,300 – €1,900 |
Veselības aprūpe un izglītība | €1,200 – €1,800 |
Mazumtirdzniecība un viesmīlība | €900 – €1,300 |
Reģio nālās atšķirības
Avots: https://www.csp.gov.lv/lv
Darba devējiem, kas darbojas ārpus Rīgas, ir iespējams piedāvāt nedaudz zemākas algas, vienlaikus saglabājot pievilcību, pateicoties dzīves dārdzības līdzsvaram.
Vairāki faktori var ietekmēt to, cik daudz darba devējs maksā Latvijā:
Tādas nozares kā IT, loģistika un ražošana saskaras ar lielu konkurenci par kvalificētu darbaspēku, kas paaugstina algas.
Pieredzējušu darbinieku trūkums bieži vien noved pie tā, ka darba devēji palielina algas vai piedāvā papildu pabalstus.
Lielāki un starptautiski uzņēmumi parasti maksā vairāk nekā mazi vietējie uzņēmumi.
Dažās nozarēs tiek ievēroti nozares mēroga līgumi, kas nosaka minimālās algas līmeni.
Jebkura iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai sociālās apdrošināšanas likmes reforma nekavējoties ietekmē darba devēju budžetus.
Latvijas Parlaments (Saeima) ir veicis vairākus būtiskus algu un nodokļu noteikumu atjauninājumus, kas tieši ietekmē darba devējus:
Šīs izmaiņas ir daļa no Latvijas plašākā mērķa uzlabot dzīves līmeni un veicināt taisnīgas atalgojuma praksi.
Kopš 2022. gada algas Latvijā ir pieaugušas par gandrīz 9–10 % gadā.Lai gan tas ir pozitīvi ekonomikai, tas rada arī izaicinājumus darba devējiem:
Pieaugošās algas nozīmē augstākas kopējās darbaspēka izmaksas, kas ietekmē rentabilitāti.
Darbinieki, visticamāk, mainīs darbu, ja tuvumā esošie uzņēmumi piedāvā nedaudz augstāku neto algu.
Daudzi darba devēji tagad iegulda tehnoloģijās vai automatizācijā, lai līdzsvarotu darba samaksas izdevumus.
Darba devēji arvien vairāk pieņem darbā kvalificētus darbiniekus no tādām valstīm kā Indija, Ukraina vai Filipīnas, lai aizpildītu vietējās prasmju nepilnības.
Lai saglabātu finansiālo līdzsvaru, vienlaikus saglabājot pievilcību darbiniekiem, darba devēji Latvijā bieži izmanto šādas pieejas:
Atbilst tirgus likmei katrai lomai, bet gudri pārvaldīt papildu pabalstus.
Fiksētās algas palielināšanas vietā atalgojiet labu sniegumu ar ceturkšņa vai gada prēmijām.
Nodrošināt veselības apdrošināšanu, apmācību vai mājokļa atbalstu — bieži vien lētāk un vērtīgāk nekā lieli algas pieaugumi.
Izmantojiet digitālo algu aprēķināšanas programmatūru vai tiešsaistes algu kalkulatorus (piemēram, kalkulatori.lv), lai precīzi novērtētu bruto un neto izmaksas.
Uzņēmumi, piemēram, BCM Group, palīdz darba devējiem pieņemt darbā kvalificētus darbiniekus, izmantojot strukturētas algu aprēķināšanas un atbilstības sistēmas.
Eksperti prognozē, ka algas Latvijā turpinās pieaugt par aptuveni 6–8 % gadā līdz 2027. gadam, īpaši privātajā sektorā.
Tomēr darba devēji var sagaidīt:
Tādas nozares kā ražošana, loģistika un informācijas tehnoloģijas joprojām būs algu pieauguma priekšgalā, jo darbaspēka trūkums turpināsies.
Īss kopsavilkums darba devējiem, kas pārvalda algas aprēķināšanu Latvijā:
Termiņš | Nozīme | Ietekme uz darba devēju |
Bruto alga | Alga pirms atskaitījumiem | Nodokļu un sociālo iemaksu bāze |
Neto alga | Darbinieka alga, ko viņš saņem mājās | Atspoguļo tirgus konkurētspēju |
Darba devēja iemaksas | ~23,5% papildus bruto ienākumiem | Reālās nodarbinātības izmaksas |
Vidējā bruto alga (2025. gadā) | €1,808 | Vidēja līmeņa darbu etalons |
Vidējais neto (2025) | €1,342 | Cik strādnieki faktiski nopelna |
Minimālā alga (2025) | €700 | Juridiskā prasība |
Neapliekamais minimums | €510 | Samazina IIN slogu mazienākošajiemIzpratne par šiem skaitļiem palīdz darba devējiem taisnīgi strukturēt algas, ievērot noteikumus un piesaistīt kvalitatīvus darbiniekus. |
avots: https://www.vid.gov.lv/lv
Katram darba devējam Latvijā algu pārvaldība nav tikai darbinieku atalgojums — tā ir plānošana, atbilstība noteikumiem un ilgtspējība.
Zinot atšķirību starp bruto un neto algu, sekojot līdzi Saeimas nodokļu izmaiņām un salīdzinot algas likmes ar valsts vidējiem rādītājiem, jūsu uzņēmums saglabās konkurētspēju un stabilitāti.
Tā kā algas visā Latvijā turpina pieaugt, uzņēmumi, kas gudri pārvalda algu struktūras un pārredzami sazinās ar darbiniekiem, piesaistīs labākos talantus un saglabās pozitīvu reputāciju darba tirgū.
[contact-form-7 id=”3d49f1c” title=”Latvian Contact Form”]
uzņēmumiem
sociālās saites
Štābs
409, 4. stāvs, Amanora Chambers, Amanora Mall, netālu no Magarpatta City, Hadapsar, Pune – 411028
darba meklētājiem
sociālās saites
Reģistrēts zem Ministry of External Affairs
License No. MUMBAI/PARTNERSHIP/5493853/2021
© 2024–2025 bcmgroup. Reģistrēts zem.
Šo vietni aizsargā reCAPTCHA, un uz to attiecas Google konfidencialitātes politika un pakalpojumu sniegšanas noteikumi.