Minimālā alga Latvijā 2026. Gadā – Cik Tā ir Un Kam tā Pienākas?

minimālā alga 2026

Saskaņā ar Latvijas valdības oficiālajiem minimālās algas noteikumiem, kas stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī (Ministru kabineta noteikumi Nr. 656, grozīti 2025.–2026. gadam), minimālā alga mēnesī ir 740 eiro bruto 2025. gadā un 780 eiro bruto 2026. gadā. Šos skaitļus nosaka valdība un apstiprina normatīvo aktu atjauninājumos, ko izmanto nodarbinātības un darba atļauju atbilstības nodrošināšanai.

Minimālā alga ir likumā noteiktā minimālā alga, kas katram darba devējam Latvijā jāmaksā pilnas slodzes darbiniekam. To nosaka Latvijas valdība, un tā attiecas uz:

  • Vietējie Latvijas darbinieki
  • ES darbinieki
  • Ārvalstu darbinieki no valstīm, kas nav ES dalībvalstis (tostarp Indijas pilsoņi)
  • Nevienam uzņēmumam nav atļauts maksāt zemāku summu par pilnas slodzes legālu nodarbinātību. 2025. gadā Latvija palielināja minimālo algu, lai atspoguļotu inflāciju un darbaspēka trūkumu, padarot valsti pievilcīgāku ārvalstu darbiniekiem.

Šis raksts ir rakstīts darba devējiem un personāla vadītājiem Latvijā un Eiropā, kuri plāno nolīgt ārvalstu darbiniekus BCM Group un vēlas precīzu, aktuālu un juridiski atbilstošu informāciju par algām.

Neto (uz rokas) minimālā alga 2026

  • Aptuvenā minimālā alga uz rokas: 600–610 € mēnesī.

  • Precīza summa atkarīga no nodokļu atvieglojumiem, piemēram, bērnu pabalsta vai atvieglojumiem par apgādībā esošajiem.

  • Šī summa rāda, cik darbinieks faktiski saņem savā kontā.

Kas ir Minimālā Alga Latvijā?

Minimālā alga Latvijā ir likumā noteiktā zemākā alga, kas darba devējam likumīgi jāmaksā darbiniekam par regulāru pilnas slodzes darbu saskaņā ar Latvijas darba likumdošanu. Šis jēdziens ne tikai nosaka zemāko mēnešalgu, ko darbinieks var saņemt, bet arī nosaka atbilstības pamatprincipus darba līgumos, algas aprēķinā, nodokļos un pat darba atļauju apstiprināšanā. Minimālā alga nodrošina, ka visi darbinieki — gan vietējie, gan ārvalstu — ir pasargāti no ekspluatācijas un saņem vismaz pamata ienākumus.

Juridiskais pamats saskaņā ar Latvijas Darba likumu

Latvijas minimālās algas sistēma ir balstīta Darba likumā, kura 61. pants nosaka, ka ir jānosaka minimālā alga un ka darbiniekam maksājamā alga nedrīkst būt mazāka par šo likumā noteikto līmeni. Likums arī nosaka, ka Ministru kabinetam ar īpašiem noteikumiem jānosaka atbilstošas ​​minimālās mēneša un stundas algas likmes.

Tas nozīmē, ka Darba likums nosaka principu, ka pastāv minimālā alga, savukārt Ministru kabineta noteikumi nosaka, cik liela tā ir un kā tā tiek piemērota praksē.

Minimālā alga kā pamatalgas prasība

Praktiski minimālā alga Latvijā darbojas kā likumīgais atlīdzības minimums, kas nozīmē:

  • Darba devēji nevar likumīgi piedāvāt pamatalgu, kas ir zemāka par valdības noteikumos noteikto summu.
  • Tā attiecas uz visiem darbiniekiem saskaņā ar standarta Čīles darba līgumiem.
  • To izmanto, lai aprēķinātu samaksu par parasto darba laiku (parasti 40 stundu darba nedēļa), kā arī kā pamatu virsstundu, prēmiju vai stundas likmes aprēķiniem, ja piemērojams.

Noteikumi, kas nosaka algas likmi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 656 (“Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normāla darba laika ietvaros un minimālās stundas likmes aprēķināšanu”) nosaka, kā tiek definēta un aprēķināta minimālā alga. Šie noteikumi tiek periodiski atjaunināti un nosaka gan:

  • Gadā piemērojamo minimālo mēneša algu, gan
  • Formulu tās konvertēšanai uz minimālo stundas algu, pamatojoties uz normālu darba laiku.

Valdība arī pieņēma jaunākus noteikumus (Noteikumi Nr. 730), kuros izklāstīta minimālās algas pārskatīšanas un koriģēšanas procedūra un kritēriji katru gadu. Šīs izmaiņas atspoguļo ekonomiskos rādītājus, darba tirgus apstākļus un sociālo dialogu ar arodbiedrībām un darba devējiem.

Kā darba devēji var pārbaudīt datus

Darba devējiem ir jāpārbauda minimālās algas līmenis un normatīvo aktu izmaiņas no oficiāliem avotiem, piemēram:

  1. Latvijas Vēstnesis” — oficiālais izdevums, kurā publicēti visi Ministru kabineta noteikumi un darba tiesību grozījumi.
  2. Eurofound” valstu profili par minimālo algu, kuros ir apkopota informācija par Latvijas sistēmas darbību un sniegtas atsauces uz primārajiem tiesību aktiem.
  3. Valdības vai Labklājības ministrijas preses relīzes, kurās tiek paziņotas ikgadējās izmaiņas un sniegti juridiski saistoši skaitļi, kas darba devējiem ir jāievēro.

Raugoties nākotnē, Latvijas Labklājības ministrija ir paziņojusi par plāniem vēl vienam pieaugumam 2026. gadā, minimālajai algai sasniedzot 780 eiro bruto mēnesī. Šis plānotais pieaugums ir daļa no pastāvīgajiem centieniem uzlabot dzīves līmeni un mazināt ienākumu nevienlīdzību, vienlaikus saglabājot darbaspēka izmaksu atbilstību ekonomikas izaugsmei.

Ir svarīgi atzīmēt, ka šie skaitļi — 740 eiro 2025. gadā un 780 eiro 2026. gadā — ir bruto algas, kas nozīmē, ka tās ir summas pirms obligāto nodokļu un sociālās apdrošināšanas iemaksu atskaitīšanas. Darba devējiem šie bruto skaitļi jāizmanto, aprēķinot algas, sociālās apdrošināšanas iemaksas un nodokļu ieturējumus, kā arī sagatavojot darba līgumus un piesakoties ārvalstu darbinieku darba atļaujām. Oficiāli deklarētās minimālās algas neievērošana var izraisīt juridiskas sankcijas vai imigrācijas problēmas gan darba devējiem, gan darbiniekiem.

Rezumējot:

  • 2024. gada minimālā alga: 700 eiro bruto mēnesī
  • 2025. gada minimālā alga: 740 eiro bruto mēnesī
  • 2026. gada minimālā alga: 780 eiro bruto mēnesī

Minimālā alga stundā salīdzinājumā ar reālo tirgus algu

Likumīgā minimālā stundas alga (minimālā stundas alga) Latvijā ir 4,38 eiro.

 Šī ir bāzes likme, kas katram darba devējam jāmaksā par normālu darba laiku.

Tomēr lielākā daļa ārvalstu darba ņēmēju nopelna vairāk nekā likumā noteiktā minimuma šādu iemeslu dēļ:

  1. Virsstundu darbs
  2. Nakts maiņas
  3. Nedēļas nogales pienākumi
  4. Produktivitātes un snieguma prēmijas

Šie papildu maksājumi ievērojami palielina reālos stundas ienākumus.

Tipiskas reālās tirgus stundas algas Latvijā

Latviešu strādnieks

€5 – €7

Noliktavas darbinieks

€5.5 – €8

Celtniecības strādnieks

€6 – €10

Kravas automašīnas iekrāvējs

€6 – €9

Pārtikas pārstrādes darbinieks

€5 – €7

  • Šīs likmes liecina, ka vairums darba devēju maksā par 20–100 % vairāk nekā likumā noteiktā minimuma.
  • Augstākas algas palīdz uzņēmumiem piesaistīt, noturēt un motivēt ārvalstu darbiniekus ļoti konkurētspējīgā darba tirgū.

Minimālā Alga Latvijā

Darba devējiem ir svarīgi izprast mēneša algas struktūru Latvijā, īpaši, pieņemot darbā ārvalstu darbiniekus. Zemāk ir sniegts skaidrs minimālās algas darbības pārskats un tās salīdzinājums ar reālajām algām nozarē.

Oficiālā minimālā mēneša alga

Latvijā minimālā alga ir zemākā likumā noteiktā mēnešalga, kas darba devējam jāmaksā par pilnas slodzes darbu. 2025. gadam valdība to ir noteikusi 740 eiro bruto mēnesī, bet 2026. gadam tā ir plānota 780 eiro bruto mēnesī. Šie skaitļi ir bruto algas, proti, pirms nodokļu un sociālās apdrošināšanas iemaksu atskaitīšanas.

  1. Bruto alga ir kopējā summa, kas noteikta darba līgumā pirms jebkādiem atskaitījumiem.
  2. Darba devējiem ir juridisks pienākums ziņot un izmaksāt šo summu.
  3. No bruto algas tiek atskaitīti nodokļi, sociālās apdrošināšanas iemaksas un citas likumā noteiktās iemaksas, lai aprēķinātu darbinieka faktiski saņemto neto (neto) algu.
  4. Algas Latvijā parasti tiek maksātas katru mēnesi.
  5. Līgumos ir norādīta bruto mēnešalga.
  6. Darba devējiem darba līgumā ir skaidri jānorāda algas summa, parasti atsaucoties uz minimālo algu vai augstāku.
  7. Pieņemot darbā, darba līgumā jānorāda:
  8. Bruto mēnešalga
  9. Darba stundas nedēļā
  10. Algas samaksas datums
  11. Nodokļu un sociālās apdrošināšanas saistības
  12. Tas nodrošina atbilstību Latvijas darba tiesību aktiem un pārredzamību darbiniekiem un iestādēm.

Minimālā alga salīdzinājumā ar reālajām nozares algām

Likumīgais minimums (2025. gads)

€740

Likumīgais minimums (2026)

€780

Iesācēja līmeņa rūpnīcas strādnieks

€900 – €1,200

Noliktavas darbinieks

€950 – €1,300

Celtniecības strādnieks

€1,000 – €1,500

Loģistika / Kravas automašīnu iekrāvējs

€1,000 – €1,400

Pārtikas pārstrādes darbinieks

€900 – €1,200

 

Latvijas Minimālā Alga Stundā (Stundu algas noteikumi)

* Latvijas minimālā alga stundā nozīmē likumā noteikto minimālo stundas algu, kas darba devējiem jāmaksā, pamatojoties uz oficiālo minimālo mēneša algu.

* Minimālā alga stundā tiek aprēķināta, dalot minimālo bruto mēneša algu ar standarta darba stundu skaitu Latvijā.

* Standarta darba laiks = 40 stundas nedēļā

* Vidēji = 160 stundas mēnesī 

* Stundas ekvivalenta piemērs

* Ja minimālā mēneša alga ir 740 eiro, likumā noteiktā stundas alga ir aptuveni 4,60 eiro stundā

* Ja minimālā mēneša alga ir 780 eiro, stundas likme ir aptuveni 4,88 eiro stundā

Kā aprēķināt Latvijas Minimālā Alga Stundā (Stundas minimālā alga)

* Parasti, pamatojoties uz mēneša bruto algu ÷ likumā noteiktā darba stundu skaita

* Tipisks darba grafiks: 40 stundas nedēļā, ~160 stundas mēnesī

* Paredzamā minimālā bruto stundas alga 2025.–2026. gadā:

  •         ~4,63 eiro stundā, pamatojoties uz 740 eiro 2025. gadā
  •         ~4,88 eiro stundā, pamatojoties uz 780 eiro 2026. gadā
  •          Tas palīdz darba devējiem aprēķināt algas stundas vai nepilna laika līgumos.
  •          Iekļaujiet informāciju par to, kā virsstundu likmēm jāatbilst Latvijas tiesību aktiem.

Valdības Noteiktā Minimālā Alga ir ļoti Svarīga.

Tas aizsargā darbiniekus no ekspluatācijas

Bez likumā noteiktas minimālās algas darba devēji varētu maksāt darbiniekiem jebkādu summu, pat ārkārtīgi zemu vai negodīgu algu. Valdības noteikta minimālā alga:

  • * Garantē pamata iztikas līdzekļus
  • * Novērš zemas kvalifikācijas un ārvalstu darba ņēmēju ļaunprātīgu izmantošanu
  • * Neļauj uzņēmumiem pazemināt algas
  • * Ārvalstu darba ņēmējiem, kuri, iespējams, nezina vietējos likumus, minimālā alga ir viņu pirmā juridiskā aizsardzība.

Tas palīdz valdībām iekasēt nodokļus un sociālā nodrošinājuma iemaksas

Deklarēta minimālā alga nodrošina:

* Algu deklarēšanu

* Nodokļu nomaksu

* Sociālās apdrošināšanas iemaksu iekasēšanu.

Šī nauda tiek izmantota, lai finansētu:

* Veselības aprūpi

* Pensijas

* Bezdarbnieka pabalstus

* Sabiedriskos pakalpojumus

* Tā uztur visas valsts darbību.

Tā ir darba atļaujas un imigrācijas apstiprinājuma pamats

Vairumā Eiropas valstu, tostarp Latvijā:

  • Darba atļaujas tiek izsniegtas tikai tad, ja alga atbilst oficiālajai minimālajai algai.
  • Imigrācijas iestādes noraida līgumus, kas ir zemāki par minimālo algu.
  • Tātad minimālā alga nav tikai darba tiesību noteikums — tā ir vīzas un legālas nodarbinātības prasība.

Tas rada godīgu darba tirgu

Kad valdība nosaka vienu minimālo algu visiem:

  •  Visiem darba devējiem ir jākonkurē ar produktivitāti, nevis lētu darbaspēku
  • Uzņēmumi nevar iegūt līgumus, tikai maksājot mazāk
  • Godīgi uzņēmumi ir aizsargāti no negodīgas konkurences
  • Tas uztur tirgu veselīgu un stabilu.

Tas atbalsta ekonomisko stabilitāti

Kad darbinieki gūst stabilus ienākumus:

* Viņi tērē naudu

* Uzņēmumi aug

* Pieaug pieprasījums

* Tas uztur ekonomiku spēcīgu un samazina nabadzību.

Tas palīdz darba devējiem skaidri plānot izmaksas

Uzņēmumiem minimālā alga rada:

* Paredzamu algu struktūru

* Caurspīdīgu algu plānošanu

* Skaidru budžeta plānošanu ārvalstu darbinieku pieņemšanai darbā

* Tā novērš nenoteiktību un risku.

Tas novērš nelegālu nodarbinātību

Ja nebūtu noteiktas minimālās algas:

  • Darba devēji varētu nelegāli pieņemt darbā cilvēkus
  • Maksāt skaidrā naudā
  • Izvairīties no nodokļu maksāšanas
  • Minimālā alga piespiež darbavietas atrasties tiesiskajā sistēmā, aizsargājot gan darba ņēmējus, gan darba devējus.

Secinājums:

Latvijas minimālās algas noteikumi nav statiski — tie tiek regulāri pārskatīti un atjaunināti, pamatojoties uz ekonomiskajiem apstākļiem, darbaspēka trūkumu un valdības politiku. Tāpēc darba devējiem katru gadu ir jāpārbauda algu līmenis, pirms tiek slēgti darba līgumi vai pieņemti darbā ārvalstu darbinieki. Novecojušu algu datu izmantošana var novest pie neatbilstošiem līgumiem, darba atļauju noraidīšanas un finansiālām sankcijām.

Lai nodrošinātu atbilstību prasībām, darba devējiem vienmēr jāpaļaujas uz oficiāliem avotiem, piemēram, Ministru kabineta noteikumiem, Valsts vēstnesi un valsts darba un statistikas iestādēm. Šie avoti sniedz juridiski saistošu minimālo algu, stundas likmes aprēķinus un nodarbinātības noteikumus, ko imigrācijas un darba inspektori izmanto līgumu izvērtēšanai.

Uzņēmumiem, kas pieņem darbā darbiniekus no ārpus ES, drošākais un efektīvākais risinājums ir sadarbība ar pieredzējušu globālu personāla atlases aģentūru, piemēram, BCM Group. BCM Group nodrošina, ka katrs darba piedāvājums, algas struktūra un līgums pilnībā atbilst Latvijas darba tiesību un imigrācijas prasībām, palīdzot darba devējiem izveidot stabilu, likumīgu un uzticamu ārvalstu darbaspēku bez atbilstības riska.

Bieži uzdotie jautājumi

Minimālā alga ir zemākais atalgojums, ko darba devējs Latvijā var likumīgi maksāt darbiniekam par pilnu darba laiku (40 stundas nedēļā). Tā nodrošina darba ņēmējiem minimālu ienākumu līmeni.

No 2025. gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā mēnešalga ir 740 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Plānots, ka 2026. gadā minimālā alga var tikt celta līdz aptuveni 780 eiro, tomēr šī summa vēl pilnībā jāapstiprina oficiāli.

Jā – nacionālā minimālā alga ir vienāda visā valstī, neatkarīgi no reģiona vai pilsētas.

Nē. Norādītie 740 eiro ir bruto summa, no kuras tiek atskaitīti nodokļi (piem., iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālās iemaksas). Tāpēc neto (uz rokas) alga būs zemāka.

Vidējā bruto alga Latvijā 2024. gadā bija ap 1685 eiro, kas ir daudz augstāka par minimālo algu 740 eiro.